Ceļojošās balvas “Gada Atradums” ieguvēji

May 26, 2009 – 11:12

2008 – Pēterim Evartam-Bunderam par zemā grīšļa Carex supina atrašanu.
Otrā zināmā atradne Latvijā.

2007 – Leldei Enģelei par daivainās cietpapardes Polystichum aculeatum atrašanu.
Atklāta ceturtā sugas atradne Latvijā.

2006 – Uvim Suško par smalkās najādas Najas tenuissima atrašanu.
Jauna suga Latvijas un Baltijas valstu florā!

2005 – Uvim Suško par matainā grīšļa Carex pilosa atrašanu.
Atklāta ceturtā sugas atradne Latvijā.

2004 – Ansim Opmanim par ziemas svertijas Svertia perennis atrašanu.
Latvijā zināmas 3 atradnes, suga nebija atrasta kopš 1955. gada.

KONKURSAM PIETEIKTĀS SUGAS

2008:

  • Botrychium matricariifolium (Daugavpils rajona Ilgās). Pieteicējs Uvis Suško.

  • Najas flexilis (Sūklādes Baltajā ezerā pie Silenes). Pieteicējs Uvis Suško.

  • Najas minor (Sila ezerā pie Silene). Pieteicējs Uvis Suško.

  • Sparganium angustifolium (Kirjanišķu ezerā un Sūklādes Baltajā ezerā). Pieteicējs Uvis Suško.

  • Callitriche hermaphroditica (Kaunatas ezerā Rāznas Nacionālajā parkā). Pieteicējs Uvis Suško.

  • Carex supina (Daugavpils, Liģinišķi). Pieteicējs Pēteris Evarts-Bunders.

  • Cephalanthera longifolia (Kurzemes jūrmala). Pieteicējs Atis Mārtiņsons.

2007:

  • Astragalus penduliflorus (Priežmale). Pieteicēja Ieva Roze.
  • Najas flexilis (Riča ez.). Pieteicējs Uvis Suško.
  • Phyteuma nigrum (Kocēnu muižas parks). Pieteicējs Ansis Opmanis.
  • Cephalanthera rubra (Tārgales pag.). Pieteicējs Ansis Opmanis.
  • Hedera helix var. baltica (Grobiņas pag.). Pieteicējs Ansis Opmanis.
  • Cypripedium calceous (Stiklu dabas liegums). Pieteicējs Ansis Opmanis.
  • Delphinium elatum (Zaubes pag.). Pieteicējs Ansis Opmanis.
  • Saxifraga hirculus (Krustkalnu DR). Pieteicēja Vija Kreile.
  • Chaerophyllum aureus (Grīvas stacija, Daugavpils). Pieteicējs Uvis Suško.
  • Cladium mariscus (Beļaukas ez., pie Silenes). Pieteicējs Uvis Suško.
  • Callitriche hermaphroditica (Riču, Sitas ez.). Pieteicējs Uvis Suško.
  • Potamogeton pusillus (Peskuņicas ez., pie Aronas). Pieteicējs Uvis Suško.
  • Potamogeton trichoides (Skuķu, Dvietes ez., Bezdonkas dīķi). Pieteicējs Uvis Suško.
  • Hydrilla verticillata (Beļānu ez., Bedušu ez., Ilgu apkārtne). Pieteicējs Uvis Suško.
  • Polystichum aculeatum (Madonas raj, Vestienas apk.). Pieteicēja Lelde Eņģele.

2006:

  • Lathyrus pallescens, atradums herbārijā, 1937. g. Mīlenbaha vākums Šķirotavā, jauna suga Latvijas florā. Pieteicēja Ieva Roze.
  • Dianthus superbus „ Pededzes lejtece”, zināmas ap 10 atradnēm. Pieteicēji Ieva Rove, Vija Kreile, Lelde Eņģele.
  • Smalkā najāda Najas tenuissima (A.Braun) Magnus Ārdavas ezerā – jauna suga Latvijas un Baltijas valstu florā. Pieteicējs Uvis Suško.
  • Skarbmatainā kārvele Chaerophyllum hirsutum L.; zināmas 3 atradnes. Pieteicējs Uvis Suško.
  • Lokanā najāda Najas flexilis, Ārdavas ez. Ješu ezers; līdz šim zināmas 7 atradnes. Pieteicējs Uvis Suško.
  • Mazā najāda Najas minor Pintu ezerā, līdz šim zināmas 9 atradnes. Pieteicējs Uvis Suško.
  • Vienzieda krastene Littorella uniflora Ārdavas ez., zināma 20 vietās. Pieteicējs Uvis Suško.
  • Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna L. 2006. gada 4. jūlijā pēc 118 gadiem apstiprinājusies Eduarda Lēmaņa 1888. gadā atklātā Dortmaņa lobēlijas atradne Sīverī, kur suga atrasta 2 vietās pie vienas no salām un uz savrupa sēkļa. Pieteicējs Uvis Suško.
  • Gludsporu ezerene Isoetes lacustris L. 2006. gada 4. jūlijā pēc 118 gadiem apstiprinājusies Eduarda Lēmaņa 1888. gadā atklātā gludsporu ezerenes atradne Sīverī, kur suga atrasta uz viena savrupa sēkļa. Pieteicējs Uvis Suško.
  • Vienzieda krastene Littorella uniflora Ārdavas ezerā. Zināmas aptuveni 20 atradnes Latvijā. Pieteicējs Uvis Suško.
  • Gagea pratnesis, Ulmalē nebija zināma, zināmas 16 atradnes. Pieteicēja Solvita Rūsiņa.
  • Gentianella amarella, Balvu raj. Pieteicēja Solvita Rūsiņa.
  • Salvia verticillata, Balvu raj. Pieteicēja Solvita Rūsiņa.
  • Rhynchospora fusca „Ances purvi un meži”, līdz šim zināmas 4 atradnes. Pieteicēja Ilze Rēriha.

2005:

  • Lokanā najāda Najas flexilis – Usmas ezerā. Atkārtoti konstatēta atradne. Usmas ezerā nav atrasta kopš 1930. gada, kad to tur ievāca E. Ozoliņa. Pašreiz reāli zināma no 3 atradnēm, ieskaitot šo. Pieteicējs Egita Zviedre.
  • Matainais grīslis Carex pilosa – dabas liegumā Pilskalnes Siguldiņa 2 vietās. Jauna atradne. Ilgu laiku bija zināma 1 atradne Naujenes gravā, EMERALD laikā konstatēts vēl 2 vietās Raudas upes krastā un Zvirgzdenes ezera salā. Šī ir reāli 4., 5. atradne Latvijā. Pieteicējs Uvis Suško.
  • Pļavas linlape Thesium ebracteatum – apm. 10 km no Ilūkstes, sausā priežu mežā pie aizugoša grantskarjera. Atkārtoti konstatēta atradne. J.Fedoroviča apmēram 150-170 gadus veca atradne!!! Pieteicējs Uvis Suško.
  • Dzeltenā kurpīte Aconitum lasiostomum – dabas liegumā Vesetas palienes purvs. Jauna atradne. Kaut arī Latvijā reta, vispār šajā apkārtnē Madonas rajonā mēdz būt. Pieteicēja Baiba Bambe.
  • Dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus – dabas liegumā Rucavas īvju audze. Jauna atradne. 4. reālā atradne Kurzemē. Pieteicēja Liene Salmiņa.
  • Baltijas efeja Hedera helix – dabas liegumā Rucavas īvju audze. Jauna atradne? Nīcas un Rucavas pagastā LVĢMA datu bāzē ir 7 atradnes. Pieteicējs Ansis Opmanis.
  • Rūsganā melncere Schoenus ferrugineus – atkārtoti konstatēta atradne. Pirmā šīs sugas atradne, kas horoloģijā minēta ar atradni Tukums (Wiedemann, Weber, 1852). Netālu no Tukuma dz.c. stacijas. LVĢMA datu bāzē 65 ieraksti (atradnes var būt mazāk, jo fiksēti arī atkārtoti atrašanas gadījumi). Pieteicējs Ansis Opmanis.
By normis | Posted in Gada Atradums | Comments (0)

2009. gada augs – jūrmalas dedestiņa

May 26, 2009 – 10:55

Jūrmalas dedestiņa (Lathyrus maritimus Bigel.) ir daudzgadīgs, vidēja lieluma tauriņziežu dzimtas lakstaugs un pirmajā mirklī atgādina visparastāko zirni, kas aug piemājas dārzā. Taču tas ir maldīgs priekšstats! Jūrmalas dedestiņa ir Latvijā reta un īpaši aizsargājama augu suga, kuru apdraud kāpu izmīdīšana un izbraukāšana, arī noplūkšana. Tās krāšņos ziedus var ieraudzīt no jūnija līdz septembrim.

dedestina

Sastopama ziemeļu puslodes mērenās joslas apvidos Ziemeļamerikā, Eiropas rietumu un austrumu daļā, kā arī Klusā un Atlantijas okeāna un jūru piekrastē. Latvijā šī suga sastopama reti, galvenokārt Kurzemes piejūrā, kur vietām sastopama bieži un gandrīz vienlaidu joslā (neiekļaujot ziemeļu daļu).

Cieši ar jūras piekrasti saistīta suga. Aug tikai liedagā, kāpās un tām piegulošajos sausos priežu mežos. Sastopama no atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās.

By normis | Posted in Gada Augs | Comments (0)

2008. gada augs – smaržīgā naktsvijole

May 26, 2008 – 10:57

naktsv_mazaPar 2008. gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusi smaržīgo naktsvijoli (Platanthera bifolia (L.) Rich.), lai atgādinātu par augu valsts rotas – orhideju skaistumu un mudinātu tās saudzēt, kā arī saglabāt to augtenes – mitrās pļavas – nopļautas, nenosusinātas, neapmežotas, neuzartas, neapbūvētas.

Smaržīgā naktsvijole ir viena no 32 Latvijas savvaļas orhideju sugām. Pagaidām vēl nereti sastopama mitrās pļavās un mežos, tomēr tās izplatību ievērojami mazinājusi savulaik veiktā lauksaimniecības ķimizācija, meliorācija un pļavu aizaugšana.

Naktsvijole ir viena no noslēpumainākajām un nostāstiem apvītākajām augu sugām – graciozi trausliem, baltiem, smaržīgu ziedu ķekariem, kas jo īpaši reibinoši tvan siltajās jūnija naktīs, aicinot meža dziļumos ar savu skaistumu un smaržu.

Kreima puķe, piena puķīte, divlapainā spīgana – tie ir tikai daži nosaukumi, kā dažādos Latvijas novados dēvē naktsvijoli. Jāņulaika ziedu raibumā saules gaismā ne tik viegli ieraugāma, taču vakara krēslā slaido ziedlapu baltums un smarža apreibina ne tikai auga apputeksnētājus – naktstauriņus un citus sīkus nakts lidoņus, bet arī jāņuzāļu meklētājus. Naktstauriņu garais snuķītis ir kā radīts, lai iekļūtu zieda dzīlēs, kur garā piesī paslēpts nektāra malks, kas vilina tos mieloties un uz nākamo ziedu līdzi aiznest orhidejām raksturīgos putekšņu kamoliņus, sekmējot apputeksnēšanos un auga vairošanos.

Jāņuzāļu plūcēji gan nereti atstāj naktstauriņus nepaēdušus, bet naktsvijoles bez sēklu ražas. Noplūkta naktsvijole ātri zaudē savu smaržu un drīz arī vīst, tāpēc ļausim divlapainajai spīganai ziedēt un smaržot dabā!

Uzziņai!

Latvijā aug divas nakstsvijoļu sugas – smaržīgā naktsvijole un zaļziedu nakstsvijole. Abas sugas patiešām arī atbilst saviem nosaukumiem, jo zaļziedu naktsvijoles ziedi nav smaržīgi un tie ir nevis tīri balti, bet tikko manāmi nedaudz iezaļgani vai iedzelteni. Ja rūpīgāk ieskatās ziedā, tad var redzēt divus putekšņmaciņus, kas smaržīgajai naktsvijolei ir satuvināti un novietoti savstarpēji paralēli, bet zaļziedu naktsvijolei slīpi viens pret otru un lejasdaļā attālināti.

Lai visiem mīlestības pilns gads kopā ar smaržīgo naktsvijoli!

By normis | Posted in Gada Augs | Comments (0)

2007. gada augs – apaļlapu rasene

May 26, 2007 – 10:59

rasene_mazaPar 2007. gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusi apaļlapu raseni (Drosera rotundifolia L.). Rasene ir visā Latvijā purvos bieži sastopams kukaiņēdājs augs, kurš sīkā auguma dēļ visbiežāk paliek cilvēkiem nepamanīts. Rasenes gaišzaļās apaļās lapas klātas ar spilgti sarkaniem dziedzermatiņiem. Katra matiņa galā kā rasas lāse spīguļo lipīga sekrēta piliens, pie kura pielipušos kukaiņus augs izmanto, lai iegūtu papildu barības vielas, – tā rasene lielāko daļu barības vielu iegūst medījot, ne barojoties ar saknēm. Vasaras vidū rasene uzzied ar baltiem ziediem, kas uz sprīdi gara kāta paceļas virs sūnām pieplakušās lapu rozetes.

Purvu nosusināšana kūdras ieguvei iznīcina rasenes iecienītāko augteni, tāpēc daudzviet, kur agrāk bijis purvs, rasene vairs neaug. Toties neskartos, dabiskos purvos starp dzērveņu lapām raseni vēl var sastapt gana bieži. Ieskaties vērīgāk!

By normis | Posted in Gada Augs | Comments (0)

2006. gada augs – jumstiņu gladiola

May 26, 2006 – 11:04

gladiola_mazaPar Gada augu 2006 Latvijas Botāniķu biedrība ir ievēlējusi jumstiņu gladiolu (Gladiolus imbricatus L.). Jumstiņu gladiola – viens no krāšņākajiem mūsu savvaļas augiem. Biežāk ieraugāma Latvijas austrumdaļā. Pie Aiviekstes, Dubnas, Daugavas. Arī pie Lielupes un Mūsas, Lielās un Mazās Juglas. Slapjās un mitrās pļavas upju un ezeru krastos ir vienīgajai mūsu savvaļas gladiolai visraksturīgākās augtenes. Tās kļuvušas par vienu no apdraudētākajiem biotopiem. Lielās platībās pļavas iznīcinātas, palienes meliorējot un ierīkojot tīrumus vai sēto zālāju laukus. Nenosusinātās pļavas nepļautas un neganītas daudzviet jau sen aizaugušas. Simts gadu laikā jumstiņu gladiola ir izzudusi gandrīz pusē to vietu, kas bija zināmas botāniķiem. Tagad to biežāk nekā pļavā var redzēt ceļmalās, gar grāvjiem un dzelzceļiem, uz stigām.

Jumstiņu gladiola ir ierakstīta Sarkanajā grāmatā, iekļauta īpaši aizsargājamo augu sugu sarakstā. Tās atradnēs var veidot mikroliegumus. Bet tie ir tikai pirmie oficiālie soļi, kas sperti, lai suga neizzustu no mūsu floras saraksta. Kā, sadarbojoties ar pļavu apsaimniekotājiem, saglabāt pašas bagātākās un vērtīgākās gladiolas atradnes? Vai zinām, kuras tās ir un kā tur saimniekot, lai gladiolai nodrošinātu vislabvēlīgākos apstākļus?

Gada augs izvēlēts, ne tikai, lai iepazīstinātu ar kādu augu valsts retumu un pievērstu uzmanību tā aizsardzības problēmām. Lai tas ir mudinājums speciālistiem spert kādu soli tālāk jumstiņu gladiolas un tās biotopu izzināšanā un saglabāšanā. Bet dabas draugiem – aicinājums iet pļavās vērīgām acīm, taujāt zinošos saimniekus par pļaušanu un ganīšanu gladiolu pļavās, bet pie puķu vārdu zinātājiem noskaidrot, kā tai pusē saukta šī svešāda izskata ziedētāja. Par dzērvjaci? Vai par lapsu zāli?

– Ivars Kabucis

By normis | Posted in Gada Augs | Comments (0)

2005. gada augs – meža silpurene

May 26, 2005 – 11:04

Par Gada augu 2005 Latvijas Botāniķu biedrība ir ievēlējusi meža silpureni (Pulsatilla patens (L.) Mill.). Šis nelielais, pavasarī sausos priežu mežos ziedošais augs biežāk sastopams Latvijas austrumdaļā, jo izrādās, ka Latvijas atradnes ir tuvu šīs sugas izplatības areāla rietumu robežai. Tāpēc Rietumlatvijas iedzīvotāji savos mežos to nez vai ir redzējuši, bet vēl jo tālāk uz vakariem – Rietumeiropā – šī suga vairs nav sastopama. Izplatības īpatnību dēļ, kā arī dekoratīvo ziedu dēļ, meža silpurene ir iekļauta ne vien Latvijas Sarkanajā grāmatā un ar likumu īpaši aizsargājamo augu sugu sarakstā, bet ir arī Eiropas nozīmes aizsargājama augu suga.

Jāatgādina gan, ka Latvijā ir vēl otra silpureņu ģints suga – pļavas silpurene. Tomēr to gluži labi var atšķirt no meža silpurenes pēc mazāka un ziedkātā nolīkuša zieda, kurš neatver savu ziedu zvanu pretī saulei, kā to dara meža silpurene. Lai veiksmīgs 2005. gads kopā ar meža silpureni!

By normis | Posted in Gada Augs | Comments (0)

2004. gada augs – bezdelīgactiņa

May 26, 2004 – 11:06

bezdeligactina_mazaJau otro gadu pēc kārtas Latvijas Botāniķu biedrība ievēl Gada augu. Šoreiz par Gada augu 2004 ir kļuvusi bezdelīgactiņa (Primula farinosa L.) – kura ir salīdzinoši labāk pazīstama un biežāk sastopama nekā pagājušā gada augs! Jādomā, ka visi pazīst bezdelīgactiņas tuvāko radinieci – gaiļbiksīti – ar dzelteniem ziediem, kas aug sausās pļavās. Taču bezdelīgactiņa – gluži pretēji, sastopams slapjās, kūdrainās pļavās vai pat zāļu purvos, turklāt ir konstatēts, ka tā dod priekšroku kaļķainām augsnēm. Arī ziedi bezdelīgactiņai sārti violeti, kaut arī sīkāki kā gaiļbiksītei, tomēr nepārprotami liecina, ka augs pieder prīmulu dzimtai. Diemžēl agrākajos gados intensīvi veiktās mitro zemju nosusināšanas dēļ bezdelīgactiņai piemēroto biotopu platības samazinājušās, tāpēc mūsdienās šo augu sastop samērā reti – tas pat ir ierakstīts ne vien Latvijas Sarkanajā grāmatā, bet arī visa Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā! Ja Jūsu apkārtnē bagātīgi aug bezdelīgactiņas un Jūs savos novērojumos gribat dalīties ar Latvijas botāniķiem – atrakstiet Botāniķu biedrībai! Katra ziņa būs gaidīta un vērtīga.

By normis | Posted in Gada Augs | Comments (0)

2003. gada augs – dzeltenā dzegužkurpīte

May 26, 2003 – 11:07

dzeguzk_mazaPirmo reizi Latvijas Botāniķu biedrības vēsturē ir izvēlēts Gada augs un tas ir – dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus L.)! Kaut arī retais dabā ir redzējis šo orhideju dzimtas augu, tomēr attēlos pazīst daudzi, jo dzeltenā dzegužkurpīte ir Latvijas aizsargājamo augu sarakstā jau kopš 1977. gada un ir reta un sargājama ne vien Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs.

Varbūt tas, ka dzeltenā dzegužkurpīte ir kļuvusi par Gada augu 2003 palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem uzzināt kaut ko jaunu par šo sugu, jo Latvijas Botāniķu biedrība apņemas informēt sabiedrību par to. Un varbūt arī kādam paveicas šo brīnumu atrast dabā, ja būsiet īpaši vērīgi mežā maija otrajā pusē un jūnija sākumā. Lai veicas!

By normis | Posted in Gada Augs | Comments (0)