Sarkanās grāmatas pirmsākumi Latvijā meklējami pagājušā gadsimta 70-os gados. Toreiz izstrādāt Latvijas reto un izzūdošo dzīvnieku un augu Sarkano grāmatu ar 1977. gada 15. aprīļa lēmumu Latvijas PSR Ministru Padome uzdeva Zinātņu Akadēmijas Bioloģijas institūtam. Institūta botāniķi stājās pie grāmatas botāniskās daļas izstrādāšanas.

1977. gada 10. oktobrī ZA Prezidijs pieņēma nolikumu par Sarkano grāmatu un apstiprināja tās padomi 19 cilvēku sastāvā. Turpmākajos gados notika Sarkanās grāmatas sastādīšana. To apstiprināja 1980. gada 18. janvārī ar Sarkanās grāmatas padomes lēmumu. Tajā bija iekļautas 112 augu sugas. Tās bija sadalītas 5 kategorijās atbilstoši starptautski noteiktajai klasifikācijai.

Starptautiskā klasifikācija kategorijās 1985. gadā izdotajā Sarkanajā grāmatā:
0. kategorija – iznīkušas sugas, kuras nav sastaptas dabā vairākus gadus, taču iespējams, saglabājušās atsevišķās vietās, vai arī nebrīvē vai literatūrā; nepieciešama īpaša valsts aizsardzība likumdošanas aktu veidā;
1. kategorija – sugas, kurām draud iznīkšana, to turpmākā eksistence nav iespējama bez sevišķu pasākumu veikšanas, nepieciešama īpaša valsts aizsardzība likumdošanas aktu veidā;
2. kategorija – retas sugas, kurām nedraud iznīkšana, bet tās sastopamas tik nelielā skaitā vai arī pēc platības tik ierobežotās un tik specifiskās dzīvesvietās, ka var ātri iznīkt; nepieciešama īpaša valsts aizsardzība likumdošanas aktu veidā;
3. kategorija – sugas, kuru indivīdu skaits samazinās un areāls sašaurinās vairākus gadus dabisku cēloņu dēļ vai cilvēku darbības rezultātā, vai arī abu minēto faktoru ietekmē; nepieciešama turpmāko skaita izmaiņu kontrole un izmantošanas stingra likumiska reglamentēšana;
4. kategorija – nepietiekami pētītas sugas; iespējams, ka tām draud iznīkšana, bet ziņu trūkuma dēļ pagaidām nevar precīzi novērtēt to pašreizējo stāvokli; nepieciešama pastiprināta izpēte.

Katras kategorijas sugas bija uz dažādas krāsas lapām. Sugu sadalījums pa dažādām kategorijām un lapu krāsa redzama 1. tabulā.

1. tabula

Kategorija Lapu krāsa Sugu skaits
0 melna 4
I sarkana 27
II balta 28
III dzeltena 35
IV pelēka 18

Tipogrāfiski pirmo Latvijas Sarkano grāmatu izdeva 1985. gadā.

Turpmākajos gados uzkrājās jauni dati par Latvijas retajām un iznīkstošajām augu sugām. Radās nepieciešamība kritiski pārskatīt līdzšinējo Sarkanajā gāmatā ierakstīto augu sugu sarakstu. Botāniķi izstrādāja jaunu augu sugu sarakstu, kuru apsprieda Latvijas Botāniķu biedrībā. Jauno Sarkanās grāmatas izdevumu sagatavoja un tas iznāca jau atjaunotajā Latvijā. Vaskulārie augi ietverti 2003. gadā izdotajā 3. sējumā. 2. tabulā dots pārskats par sugu skaitu atsevišķās kategorijās. Kā redzams sugu skaits ir izmainījies, it īpaši 0. kategorijā: tas neliecina par stāvokļa pasliktināšanos, bet gan tikai to, ka jaunajā Sarkanajā grāmtā ir parādīti pilnīgāki, precīzāki un pareizāk Latvijas floru raksturojoši dati. No Sarkanās grāmatas svītroja arī vairākas augu sugas, kuras bija uzskatāmas par sugām, kas pārgājušas savvaļā no kultūras un tādēļ nebūtu Sarkanajā grāmatā ietveramas. Tāpat svītrotas vairākas sugas, kuras bieži sastopamas. Savukārt veiktie pētījumi liecināja, ka Sarkanajā grāmatā papildus ierakstāmas daudzas augu sugas. Līdz ar to jaunajā Sarkanajā grāmatā pa sugu kategorijām pašlaik ir šāds sugu skaits:

2.tabula

Kategorija Sugu skaits
0 16
I 113
II 83
III 89
IV 18

Mazliet savādāk šajā Sarkanās grāmatas izdevumā, atbilstoši starptautiskajai klasifikācijai, raksturotas aizsargājamo organismu, tātad arī aizsargājamo augu, kategorijas:
0. kategorija – izzudušās sugas – sugas, kuras nav atrastas pēdējo 50 gadu laikā, taču, iespējams, vēl saglabājušās dabā, nebrīvē vai kultūrā un kurām nepieciešama īpaša valsts aizsardzība likumdošanas aktu veidā;
1. kategorijā – izzūdošās sugas – sugas, kurām draud iznīkšana, tās ir ļoti retas, jo to skaits jau samazinājies līdz kritiskai robežai un to turpmākā eksistence nav iespējama bez sevišķu pasākumu veikšanas; tām nepiecie;šama īpaša valsts aizsardzība likumdošanas aktu veidā;
2. kategorija – sarūkošās sugas – sugas, kuru indivīdu skaits samazinās un areāls sašaurinās gadu gaitā dabisku cēloņu dēļ, cilvēka darbības rezultātā vai arī abu minēto faktoru ietekmē; tām nepieciešama indivīdu skaita izmaiņas kontrole un īpaša valsts aizsardzība likumdošanas aktu veidā;
3. kategorija- retās sugas- sugas, kurām nedraud iznīkšana, bet kuras sastopamas tik nelielā skaitā, vai arī pēc platības tik ierobežotās specifiskās vietās, ka var ātri iznīkt; tām nepieciešama īpaša valsts aizsardzība likumdošanas aktu veidā;
4. kategorijā – maz pazīstamās vai vāji izpētītās sugas, kurām, iespējams, draud iznīkšana, bet ziņu trūkuma dēļ pagaidām nevar precīzi novērtēt šo sugu stāvokli; tām nepieciešama papildus izpēte.

Materiālu sagatavojis Edgars Vimba

 

One Response to Sarkanā Grāmata

  1. Peter Wind says:

    Dear Edgars Vimba,

    I am trying to gather information on European Red Data Books. As far as I can tell from a bad google translation of the Latvian language above a revised edition of the Latvian Red Data Book on vascular plants has been launched in 2003. Is the Red List of vascular plant species accessible on the webb?

    If not, are you able to inform me on the state of Liparis loeselii in Latvia, as I particularly is interested in pan-European state of this species.

    Kindest regards

    Peter Wind
    Aahus University
    Institut of Bioscience

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

Set your Twitter account name in your settings to use the TwitterBar Section.